into the sunset

šon saruna skaipā. piedalās trīs dažādu gada gājumu cilvēki.

===================================

s.b.: man sāk nepaatikt politika un tiesības
a.z. Kā priekšmets, vai kā mūsu valstī?
s.b.: tieši kā mūsu valstī
a.z. Nu, tad jārīkojas, jāmeklē līdzīgi domājošie, jāformulē, kas nepatīk un kā to novērst un jāizmanto savas tiesības ietekmēt politiku
s.b.: nu jā..bet tāpatās tas ir jāzin..
a.z. Kas ir jāzin?
/me: patīk-nepatīk… kāds tam sakars ar to, kas jāzina?
s.b.: politika,valsts saeima,satversme un v€l šis tas
/me: tipa – mani studenti pavēsta ka viņiem, lūk, nepatīk lasīt un tāpēc viņi nevar analizēt tekstus…vienlaikus pieprasot labas atzīmes priekšmetā, kuŗā teksti ir jālasa
s.b.: āā nu tie gan ir studenti briesmīgi

in god’s potter shed

thinking of the sunday’s sermon i came up with this outline:

in jer. 18:1-11, jeremiah is referred to potter for an object lesson.

potter’s shed

clay mixture (god’s folk)
- has to be worked and prepared before making pots
- needs clay (faith)
- needs water (prayer)
- needs sand (hope)
- needs crumbs of old baked clay (exp of the good and the bad)

no water – not pliable
no sand – cracks
no crumbs – no endurance

because clay is there as the material that holds things together. clay cannot hold together its own self.

saulainus un panākumiem bagātus kapu svētkus

ir pienācis jūlijs – un pāri latvijai aizviļņo lokāli un pārvalstiski mirušo piemiņas brīži – kapu svētki.

kapi ir kļuvuši par ‘īstenā latvieša’ templi, pārdomu vietu un lepnuma objektu. uz kapiem vairākas reizes gadā ‘labi audzinātais’, kulturālais ikdienas latvietis dodas atrādīties pats un citus apskatīt: kam kāda mašīna, uzvalks, bērni, piemineklis, soliņš, dzīvžogs, mirte vai grants kapavietā. aktīviem kapu kopējiem iznāk pat specializētie žurnāli ‘in memoriam’ un ‘aizsaules dārzi’. kapu svētkos satiekas dzimtas, tiek slēgtas vienošanās un iegūti ienaidnieki uz mūžiem. un katrai dzimtai ir vismaz divi obligāti apmeklējami kapu svētki gadā.

valstī, kuŗā praktiski visa ražošana ir tikusi plānveidīgi un sistemātiski iznīdēta, kuŗas jaunatne rautin raujas prom uz citām zemēm, kur par saražoto kaut ko arī maksā, kapu svētki ir gandrīz vienīgais, kas vēl saista cilvēku pie cilvēka. jā, rupji sakot, šai zemē palikuši tikai kapi – un kapi ir šīs zemes vērtību mērs.

sekošana jēzum

Tu esi mana pirmā mīlestība.
Tu esi tumsa, pilna drosmīgu jāņtārpiņu.
Tu esi mans skābeklis un plaušas, kas viņu elpo.
_
Tu esi mans kartupeļa zieds vasaras vidū.
Tu esi zemes smarža rudens laukā.
Tu esi mana sarma, žilbinoša spelgonī.
_
Tu esi mana cilpainā taka cauri brikšņiem.
Tu esi upe bez aizsprostiem.
Tu esi manas pēdas- un viņu gājums.
_
Tu esi mana pirmā mīlestība-
lēca, kuras fokusā pasauli
aizdedzināt.

Posted by Wordmobi

drūmā bībele

britānijā nupat notiek ikgadējais Greenbelt festivāls, kuŗā darbojas arī organizācija ar nosaukumu Ship of fools (Muļķu kuģis). viņi ierīkojuši jauku konkursu par sliktākajām Sv. Rakstu vietām (vai nu tās ir pretīgas, vai aicina uz vardarbību vai kā citādi). oriģināls ir šeit:

maniem lv draugiem par godu iepastošu arī lv versijas

pastāstiet, kādas būtu jūsuprāt drūmākās vietas Bībelē – vietas, kuŗu citēšana ārpus konteksta varētu novest pie letāla iznākuma?

koncentrācijas nometne Kristum

šon gadījās iet garām labās vēsts lūgšanu angāram ūnijas ielā. un tad man pēkšņi pieleca: fundamentālisms izskatās tieši tāds.
aiz autostāvvietas dzeloņdrāšu žoga paceļas rievota skārda celtne bez logiem, ar izaugumu augšā, kas tik ļoti atgādina tos torņus, ko izmanto, lai šautu uz ieslodzītajiem, ja tie mēģinās bēgt. ir tikai vienas durvis, un pie tām stāv sardze.
fundamentālisms apgalvo, ka sargā vērtības, bet sargā tās visai īpatnēji – kā koncentrācijas nometnē, kur gan var ieiet, bet nevar iziet pēc brīvas gribas.

pasaules skrējiena kurlums

pirmkārt.

aizgāju uz Wolverine. man patika pārējie x cilvēki – ar savu citādā filosofiju, ar domu, ka cilvēks, pat tāds kas lido vai kuŗa skatiens spēj sadedzināt vai doma – izsaukt vētru, galu galā paliet tas pats cilvēks, kuŗš mīl un vēlas tikt mīlēts, kam sāp un kas sāpina, kas spēj piedot – vai nepiedot; kas rada, būvē, iznīcina, atjauno – dzīvo. nu, labi, specefekti no filmas uz filmu pieauga skaitā un datorizācijā, bet tomēr tie neapslēpa domu un neaizstāja dialogus, sarunas, saziņu, ideju un piemēru skatītājam.

un nu – prekvels vai kā nu to brīnumu sauc. vāaaks. dialoga nabadzību filmā var salīdzināt tikai ar specefektu neloģisko neticamību. izcilākā frāze, kas atkārtojas (laikam tādējādi cenšoties aizstāt t.s. ‘sarkano pavedienu’) ir – mēs esam brāļi, un brāļi viens otru aizstāv/pieskata. acīmredzot, post-post-modernā (post-mortem) laikmeta sarunu iezīme filmā ir atņirgti zobi, saspringti muskuļi, nesakarīgi rēcieni un vienvārda teikumi, kas nemitīgi atkārtojas. un tas viss – ņemot vērā faktu, ka Wolverine vēlākajās/agrākajās filmās ir izcils (lai gan nerunīgs) varonis-darītājs. ja nebūtu šo pirmo filmu, un man vajadzētu veidot savu spriedumu par x cilvēkiem – nudien, es ignorētu gan filmu, gan ideju.