Left Hand of Darkness – a sketch

so, there was the little discussion of what the U. le Guin’s Left Hand of Darkness translation into Latvian should have for the cover. and i thought, and came up with this (it is a rather rough sketch, and i d not think i can draw very well.. so be merciful.

nakts cirkus – fragments

(no tikko topošā tulkojuma: Erin Morgenstern::Night Circus)

Tumsa un zvaigznes

Ar biļeti rokā tu iestājies garā rindā, kas dodas iekšā cirkū, un gaidot savu kārtu vēro melnbaltā pulksteņa ritmiskās kustības.

Aiz biļešu kases vienīgā izeja ir smags, svītrots aizkars. Cilvēki pa vienam vien iziet tam cauri un pazūd.

Kad pienāk tava kārta, tu pavelc audumu malā un sper soli uz priekšu, un tevi ieskauj tumsa, kad aizkars sakļaujas.

Pēc pāris mirkļiem acis pierod, un tad uz sienām tev priekšā parādās sīki gaismas punktiņi kā zvaigznītes.

Un ir pagājis tikai brīdis, kopš tev rokas stiepiena attālumā bija daudzi cirkus apmeklētāji, bet tagad tu viens pats uzmanīgi tausties pa samudžinātu tuneli.

Tunelis griežas un vērpjas, un zvaigznītes ir vienīgais apgaismojums. Tu nezini, cik tālu esi nonācis vai kādā virzienā ej.

Beidzot tu sasniedz vēl vienu aizkaru. Audums, mīksts kā samts, pašķiŗas, kad tam pieskaries.

Gaisma otrā pusē tevi apžilbina.

experimental rhyming

you won’t believe me – i was actually looking for the ‘Last Unicorn’ e-book, when i stumbled upon this my uncouth attempt of translating John Donne’s “Hymn to God the Father“. and then i thought- why not? so here it goes. i still find the poem incredibly powerful and expressive.

Džons Danns,
Himna Dievam Tēvam

Vai piedosi man grēku, kurā dzimu –
Tas bij mans grēks, kaut izdarīts jau sen;
Vai piedosi man grēku, kas caur dzīvi
Ik mirkli manī dzimst un grēkā dzen?

the fly by william blake

i did this way back, in my student years, because the translation that was, was so effeminate that it lost the brisk efficiency of the game of life and death, and the moment of awareness of both. so here it goes – in eng and in lv.

Little Fly, Thy summer’s play My thoughtless hand Has brushed away.Am not I A fly like thee? Or art not thou A man like me? For I dance And drink, and sing, Till some blind hand Shall brush my wing. If thought is life And strength and breath And the want Of thought is death; Then am I A happy fly, If I live, Or if I die.

Sīkais ods, Tavu deju Neapdomīgs Iznīdēju.Vai ne es gan ods kā tu? Vai kā vīrs Tu nebūtu? Jo es dzeŗu, Dziedu, skanu, Līdz kāds aklais Izdzēš mani. Ja viss vien māns- Ir elpa, dzīve, Ja vien doma Tiešām brīva – Būšu vien Es laimīgs ods: Dzīvi man Vai nāvi dod.

fragments of beowulf in latvian

well.. just for fun, i publish here a little bit of  what i do in my free time – it is a bloody hobby, i understand – and totally useless. enjoy.

Saxon verse

Latvian prose

ða wæs on burgum     Beowulf Scyldinga, leof leodcyning,     longe þrage folcum gefræge     (fæder ellor hwearf, aldor of earde),     oþþæt him eft onwoc heah Healfdene;     heold þenden lifde, gamol ond guðreouw,     glæde Scyldingas. ðæm feower bearn     forð gerimedin worold wocun,     weoroda ræswan, Heorogar ond Hroðgar     ond Halga til; hyrde ic þæt     wæs Onelan cwen, Heaðoscilfingas     healsgebedda.þa wæs Hroðgare     heresped gyfen, wiges weorðmynd,     þæt him his winemagas georne hyrdon,     oðð þæt seo geogoð geweox, magodriht micel.     Him on mod bearn þæt healreced     hatan wolde, medoærn micel,     men gewyrcean

Tad Beō bija karalis Dānijas pilī. Skilda dēls valdīja tikpat ilgi kā tēvs. Viņu mīlēja tāpat kā tēvu – viņš bija slavens valdnieks starp vīriem. Arī Beō deva tautai dēlu, diženo Healfdānu, kas nikns cīņā. Līdz pat sava garā mūža galam viņš valdīja dāņus, un aiz viņa palika četri bērni: trīs prinči, kam vest dāņus kaujā: Heorogārs, Hrotgārs un Halga Labais; un meita, vārdā Irsa, ko vēlāk atdeva par sievu Onelam, zviedru karalim. Viņa kļuva par karalieni.Hrotgārs, saņēmis troni, veda dāņus uz tādu slavas spožumu, ka biedri un radinieki zvērēja viņa zobenam . Daudz jaunu vīru pieplūda viņa pulkos. Tad viņš domāja par to, kā atspoguļot savu diženumu, un izlēma uzcelt namu, kur varētu sanākt visi varenie vīri: namu, kas celtos pret debesīm augstāk par visu, kas līdz šim zināms cilvēku bērniem.

ars poetica – Archibald MacLeish

A poem should be palpable and mute As a globed fruitDumb As old medallions to the thumb Silent as the sleeve-worn stone Of casement ledges where the moss has grown - A poem should be wordless As the flight of birds A poem should be motionless in time As the moon climbs Leaving, as the moon releases Twig by twig the night-entangled trees, Leaving, as the moon behind the winter leaves, Memory by memory the mind - A poem should be motionless in time As the moon climbs A poem should be equal to: Not true For all the history of grief An empty doorway and a maple leaf For love The leaning grasses and two lights above the sea - A poem should not mean But be Archibald MacLeish

dzejoli jāvar paņemt rokā – mēmu kā augli kokā,jājūt kā oļu ķermeņus basām kājām, jāpārslīd kā nodeldētu akmeni, kapa malā, kur ar piedurkni tīrītas sūnas. dzejolim jābūt bez vārdiem kā putnu lidojumam. dzejolim jāsastingst laikā kad mēness kāpj debesīs jālaižas, kad mēness  izpiņķerē zaru pa zaram kokus nakts tīklos. jālaižas, kad ziemā paslēpies mēness atstāj prātā atmiņu plēksnes. dzejolim jāsastingst laikā kad mēness kāpj debesīs. dzejoļa vienādojums bez atbildes. un visu sāpju stāstu, tukšo durvju, kļavu lapu dēļ, mīlestības, smalko smilgu, divu gaismu jūŗas ceļā dēļ- dzejoli nevajag skaidrot: ļaujiet tam būt. Arčibalds Maklīšs

experiment

Ted Hughes   At the bottom of the Arctie Sea, they say. Or ‘‘Terrible as an army with banners.’’ If I wait, I am a castle Built with blocks of pain. If I set out A kayak stitched with pain.

Teds Hjūzs Arktikas jūras dibenā, kā stāsta. Vai ‘‘Šausmīga kā kaŗapulks ar karogiem’’ Ja gaidīšu, esmu pils, Celta no sāpju akmeņiem. Ja celšos, Kajaks, sašūts ar sāpēm.

pārējais šeit