Moby Dick – the end

Un tikai es esmu palicis, lai tev to pastāstītu.

one called ishmael, uz peldoša zārka vāka, lai pastāstītu, kā tas viss sākās. bet es stāstīšu par to, kā beidzās mans piedzīvojums ar Mobiju Diku.

Pēdējās 10 nodaļas laikam pārlasīju reizes 3. Fantasmagoriska, fascinējoša, neiespējama, nakts murgu cienīga, vājprātīga pasaka uz beigām kļuva vēl baisāka, klusāka un ļaunīgāka. Cilvēka nolemtība, sev elku izraugot- vēl acīmredzamāka.
Ījaba grāmatas sākuma vārdi- un es viens esmu atlicis, lai tev to pastāstītu- skan kā sīva ironija, kā nežēlīgs izsmiekls. Jo neviens neko nav pazaudējis- kā vien veselo saprātu, līdzcietību, mīlestību un cieņu pret cita dzīvību.

tad harpūnas aukla, nolēkusi no skrituļiem, sametās cilpā, apcirtās Ahabam ap kaklu un aizrāva viņu sev līdzi baltajos ūdens mutuļos. baltais valis, taranējis kuģi, pazuda dzelmē.

Kā visas apsēstības. Kopā ar krietni vairāk ļaužu nekā gribētos.

Tiešām, šo grāmatu nevajag lasīt 2. kursā. Tikai velti izšķiests laiks un pirmie iespaidi.

Advertisements

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s