dzejolīc par tevi

Gadās

(Konrads Aikens, 1889-1973)  (angliski šeit)

Džungļos, kur pilns nekādu cilvēku, baiļu un bēgšanas,
Kur stumbri met ēnas un lapas met ēnas,
Kur aizsnaužas saulīte; starp murmulēšanām
Pēkšņi ieskrienu tevī.

Tavas tumšās acis mirkli noslīd no viņas, kas blakus,
Iespīd manējās saules pielietā kaismē;
Viņas izmet – Es tevi mīlu, uz kuŗas planētas gan tu dzīvo? –
Viņas smaida, tad satumst,

Un mēmi atbildu – Tevi arī, kā agrāk – es mīlu!-
Un stumbru ēnas un lapu ēnas
Saplūst ar murmulēšanu un soļiem un sauli,
Lai mūs šķirtu uz mūžiem.

Advertisements

say something

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s