Gadās
(Konrads Aikens, 1889-1973) (angliski šeit)
Džungļos, kur pilns nekādu cilvēku, baiļu un bēgšanas,
Kur stumbri met ēnas un lapas met ēnas,
Kur aizsnaužas saulīte; starp murmulēšanām
Pēkšņi ieskrienu tevī.
Tavas tumšās acis mirkli noslīd no viņas, kas blakus,
Iespīd manējās saules pielietā kaismē;
Viņas izmet – Es tevi mīlu, uz kuŗas planētas gan tu dzīvo? –
Viņas smaida, tad satumst,
Un mēmi atbildu – Tevi arī, kā agrāk – es mīlu!-
Un stumbru ēnas un lapu ēnas
Saplūst ar murmulēšanu un soļiem un sauli,
Lai mūs šķirtu uz mūžiem.
