kad dzirkstele aizlec

turpat pie celiņa,
it kā aizmidzis,
zālīti apsedzies,
kaķīts atlaidies;

pelēka vilniņa,
viss melnās strīpiņās,
dzeltena pakakle,
pusviru actiņas-

guļ kā tāds plausītis.
zīlīte atnāca,
zvirbulīts pieleca,
ne ķepa nekustas;

tepat viņš staigāja,
draudziņu meklēja,
murrāt murrāja,
cilvēku gaidīja;

rītiņa agrumā
apstājās sirsniņa,
mauriņa lizdiņā,
kaķentiņš aizmiga.
Advertisements