tāpēc, ka bija balts,
vārnas saēdās sāli;
no vadiem pelēki skaitījās
zvirbuļu koŗi.
neaiztiec balto, nevajag —
kaut kā sanāca noklusēt;
vārnas salēca aplītī,
aizrautīgi ķērkdamas.
gaisā pajuka mākoņi:
baloži ieradās miglā,
apkārt drudžaini kasījās,
nesaprata, ka nomirs.
agrāk vai vēlāk, nāc
putnus barot vai baidīt —
pēdas sniegā un spārnu
raksti tiem apkārt
ieliks klusumu rāmī,
cik nu plašumi atļaus,
pacels palidot līdzi,
dzīvību svinēt kā dzīres.
