Kārklu pelēkie zari
audzē sīkas baltas gaismiņas
miklā muklāju miglā
pīles skrien
prīkšķēdamas.
Nav tā, ka dienās
un arī naktīs ir vieglāk;
nāk mēneši balti, nāk
logā asi izgriezti putni;
kļavās būvējas žagatu pāŗi – jau trešie
mūsu rajonā. Ko viņas
zags, kad atnāks
mazie, un saule
spēlēsies siltos staros?
Migla daudz biežāk
aizdūmo jumtus starp mājām.
Kļūst siltāks, laikam
zeme dzeŗ debesu rasu —
zeme neatdod
ko kādreiz atņēma aukstumā —
tur, tumsā paslēptus,
gaida tik klusi,
kad būs pārvērtusi.
*mātei, mirušai pavasarī
