Pienāca rīts

Atpakaļ uz Teds Hjūzs

There Came a day

Un pienāca rīts, kas noķēra vasaru,
apgrieza kaklu,
noplūca
un apēda.

Nu, ko darīšu kokiem?
Rīts teica, rīts teica.
Kailus izģērbšu, kailus izģērbšu –
Kamēr pašu serdi redzēšu.

Un ko darīšu saulei?
Rīts teica, rīts teica.
Aizvelšu projām, līdz vēsa un liesa:
Tā atnāks pūtusies, ja atnāks no tiesas.

Un ko darīšu putniem?
Rīts teica, rīts teica.
Putnus es izbaidīju, lai laižas lapās,
Izkāršu speķi, kad zīlīte atnāks.

Un ko darīšu sēklai?
Rīts teica, rīts teica.
Aprakšu dziļi, redzēs, ko spēs:
Redzēs, vai zemi tā izturēs.

Ko darīšu cilvēkiem?
Rīts teica, rīts teica.
Piebāzīšu ar ābolu un melleņu pīrāgiem.
Tie mani mīlēs, līdz nāvi ieraudzīs.

Un pienāca rīts, un viņš bija rudens.
Viņa mute bij plata
Un saulrieta sarkana.
Viņa astē bija lāstekas.

Atpakaļ uz Teds Hjūzs

Advertisements