7. Dzimumu jautājums

Fragments no pirmās ekumeniskās ekspedīcijas uz planētu Getena/Ziema lauka pētījumu piezīmēm. Pētnieks: Onga Tota Oponga. 93. cikls, E.g. 1448

81. diena. Iespējams, ka iedzīvotāji ir eksperimenta rezultāts. Doma ir nepatīkama. Bet tagad, kad mums ir pierādījumi, kas norāda, ka zemiešu kolonijas bija eksperimentāla, normālu heiniešu uzpotēšana pasaulē, kur jau bija savi proto-cilvēkveidīgie autohtoni, šādu iespēju nevar ignorēt. Ir zināms, ka kolonizētāji nodarbojās ar cilvēka gēnu pārveidošanu; nekā citādi nav iespējams izskaidrot Esas hilfus vai Rokanonas deģenerējušos spārnotos cilvēkveidīgos. Varbūt līdzīgs izskaidrojums ir arī geteniešu dzimumu fizioloģijai? Iespējams, tā bija sagadīšanās. Dabiskā izlase būtu jānoraida. Dzimumnenoteiktība nedod viņiem praktiski nekādas priekšrocības cīņā par izdzīvošanu.

Kāpēc eksperimentam izvēlēta tik nelabvēlīga vide? Atbildes nav. Tinībosols domā, ka kolonija dibināta periodā starp ledus laikmetiem. Pirmos 40 vai 50 000 gadus apstākļi varēja būt visai patīkami. Ap to laiku, kad sākās nākamais ledāju uzbrukums, heinieši jau bija pilnībā pametuši planētu, atstādami koloniju savā vaļā kā neveiksmīgu eksperimentu.

Man gŗūti izvirzīt teorijas par geteniešu dzimumu fizioloģijas izcelsmi. Ko es par to vispār zinu? Otī Nima atsūtīja materiālus no Orgoreinas reģiona, tādējādi izdevās atmest dažus aplamus pieņēmumus.  Mēģināšu pierakstīt visu, ko es zinu, un teorijas izvirzīt pēc tam. Tātad:

Cikls ilgst 26 līdz 28 dienas (parasti uzskata, ka 26, pielīdzinot to mēness kalendāram). 21-22 dienas indivīds paliek somer, neaktīvajā fāzē. Apmēram 18. dienā hipofīze sāk izdalīt hormonus, un 22.-23. dienā indivīds nonāk kemmer, uzbudinājuma fāzē. Kemmer sākuma fāzē (kārh. secher) indivīdam saglabājas gan vīrišķās, gan sievišķās iezīmes. Dzimums, kā arī spēja radīt pēcnācējus nevar rasties izolācijā. Ja getenieti pirmajā kemmer fāzē atstāj vienu vai tur kopā ar tādiem, kas nav kemmer stāvoklī, viņš nespēj kopoties. Tomēr seksuālais impulss šajā fāzē ir ārkārtīgi spēcīgs, tas pārņem visu personību, pakļaudams visus pārējos instinktus. Kad indivīds atrod kemmer partneri, hormonu izdalīšanās pastiprinās (visdrīzāk to stimulē pieskārieni? smaržas?), līdz viens partneris sasniedz stabilu vīrišķo vai sievišķo hormonu pārsvaru. Ģenitālijas palielinās vai attiecīgi sarūk, pastiprinās priekšspēle, un otrs partneris šo pārmaiņu iespaidā pieņem pretējo dzimumformu (?-bez izņēmuma? Ja izņēmumi pastāv, un rodas viendzimuma kemmer­ partneŗi, tad gadījumi ir tik reti, ka nav ņemami vērā). Otrā kemmer fāze (kārh. thorharmen), abpusējais dzimumu un potences iedibināšanas process, ilgst aptuveni 2-20h. Ja viens partneris jau ir kemmer stāvoklī, tad jaunākais partneris šajā fāzē pavada īsāku laika posmu; ja abiem kemmer iestājas vienlaicīgi, fāze attiecīgi ieilgst.

Normāli indivīdiem nav iepriekš noteiktu kemmer dzimumlomu. Viņi nezina, vai būs sievišķi vai vīrišķi un arī nevar to izvēlēties. (Otī Nima raksta, ka Orgoreinas reģionā ir samērā plaši izplatīta hormonu izmantošana, lai pastiprinātu vēlamo dzimumu; neesmu līdzīgu praksi novērojusi Kārhaidas laukos.) Reiz izveidojušās, dzimuma pazīmes visā kemmer periodā nemainās. Kemmer kulminācija (kārh. thokemmer) ilgst divas līdz piecas dienas, šajā laikā uzbudinājums un seksuālās spējas ir izteiktas visvairāk. Fāze beidzas diezgan krasi, un, ja nav notikusi ieņemšana, indivīds dažu stundu laikā atgriežas somer stāvoklī (Piezīme: Otī Nima domā, ka šī ‘ceturtā’ fāze ir salīdzināma ar menstruālo ciklu), un viss sākas no gala. Ja indivīds ir bijis sievišķajā formā un ir notikusi apaugļošanās, turpinās hormonu darbība un uz 8,4 mēnešu ilgo iznēsāšanas periodu un 6-8 mēnešu ilgo zīdīšanas periodu indivīds saglabā sievišķo formu. Vīrišķie dzimumorgāni paliek ievilkti (kā pie somer), mazliet palielinās krūtis un paplašinās gūžu rajons. Līdz ar zīdīšanas pārtraukumu, sieviete atgriežas somer stāvoklī un zaudē visas sievišķās iezīmes. Neveidojas fizioloģisks ieradums, un vairāku bērnu māte var kļūt par vairāku citu tēvu.

Sociālie novērojumi: pagaidām tikai virspusēji; es pārāk daudz braukāju apkārt, lai varētu veikt sakarīgus sociālos novērojumus.

Kemmer ne vienmēr notiek starp pāŗiem. Pāŗu veidošanās ir visplašāk izplatītā paraža, bet pilsētās kemmer namos notiek haotiska, mežonīga kopošanās starp vīrišķo un sievišķo formu grupām. Vistālāk no šādas prakses ir tradīcija dot kemmeringa zvērestu (kārh. oskyommer), kas ir pilnībā pielīdzināms monogāmai laulībai. Senais iestādījums  nav nostiprināts likumā, bet sociāli un ētiski zeļ un plaukst. Visa kārhaidiešu klanu-pavardu un zemes tiesu sistēma neapšaubāmi ir veidota, balstoties uz monogāmas laulības iestādījumu. Nesaprotu, kā darbojas šķiršanās likumi; šeit, Osnorinerā šķiršanās nepastāv, bet nav arī atkārtotas laulības pēc šķiršanās vai partneŗa nāves: kemmeringa zvērestu var dot tikai reizi mūžā.

Radurakstus, protams, uz visas Getenas rēķina pēc mātes, vecāka ‘pēc miesas’ (kārh. amha).

Starp viena pāŗa bērniem, pat abu kemmeringu pēcnācējiem, ir atļauts incests ar dažādiem ierobežojumiem. Tomēr vienu vecāku bērni nedrīkst zvērēt būt kemmeringi, nedz arī uzturēt kemmer attiecības pēc pirmā bērna dzimšanas. Incests starp paaudzēm ir stingri aizliegts (Kārhaidā/Orgoreinā, bet stāsta, ka tas ir atļauts starp Perunteras, arktiskā kontinenta, ciltīm. Informācija var būt klaji meli.).

Ko vēl es zinu? Man šķiet, tas arī viss.

Šādai anomālai kārtībai tomēr ir viena priekšrocība. Tā kā kopošanās var notikt tikai cikla auglīgajā daļā, pastāv ļoti augsts ieņemšanas procents, kā tas raksturīgs zīdītājiem līdzīgos apstākļos. Skarbā vidē, kur ir augsta jaundzimušo mirstība, tādējādi var pastiprināties izdzīvošanas iespēja. Uz šodienas Getenas nav ne augstas zīdaiņu mirstības, ne dzimstības, ja runājam par civilizētiem apgabaliem. Tinībosols rēķina, ka iedzīvotāju skaits uz visiem trim kontinentiem nav lielāks par 100 miljoniem, un uzskata, ka tas tā saglabājies pēdējos tūkstoš gadus. Šādas stabilitātes cēlonis, iespējams, ir rituāla un reliģiska atturēšanās, kā arī kontraceptīvu lietošana.

Dzimumu nenoteiktībai piemīt īpašības, ko izdevies novērot tikai daļēji vai var mēģināt uzminēt, un kuŗas es visdrīzāk nekad nesapratīšu. Protams, ka visu mūsu pētnieku grupu ir aizrāvis kemmer fenomens. Mēs to vērojam ar sajūsmu, bet getenieši ir tam pakļauti, tas nedalīti valda pār viņiem. Gan viņu sabiedriskā iekārta, gan rūpniecība, gan lauksaimniecība, tirdzniecība, apdzīvoto vietu lielums, gan viņu stāstu tēmas – viss ir veidots tā, lai saskanētu ar somer-kemmer ciklu. Visiem reizi mēnesī pienākas brīvdienas; neviens, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, nav spiests strādāt ja atrodas kemmerā. Neviens netiek atraidīts kemmer namā, lai arī cik viņš būtu nabags vai dīvains. Viss pakāpjas malā, kad iestājas kaisles mokas un svētki. Šo mums saprast nav gŗūti. Ļoti gŗūti ir saprast, kā četras piektdaļas laika var nebūt nekādas seksuālas dziņas. Dzimumsaskarsmei sabiedrībā ir dots ļoti daudz vietas, bet šī vieta ir skaidri nodalīta no visa pārējā. Savās ikdienas gaitās getenieši lieliski iztiek bez dzimumiem.

Pārdomām: visi drīkst darīt visu. Tas izklausās ļoti vienkārši, bet psiholoģiskās sekas nav aprēķināmas. Tas, ka visi vecumā starp aptuveni 17 un 35 gadiem var (kā to saka Nima) „tikt piesaistīti bērnu radīšanai”, arī nozīmē, ka neviens šajā sabiedrībā nav „piesaistīts uz mūžu” – kā bieži vien gadās ar sievietēm (psiholoģiski vai fiziski) citās cilvēku sabiedrībās. Nastas un privilēģijas tiek sadalītas diezgan līdzīgi, katrs riskē apmēram vienādi un nonāk to pašu izvēļu priekšā. Tādēļ šeit neviens nav arī tik brīvs kā brīvs vīrietis citās pasaulēs.

Pārdomām: bērnam nav psiho-seksuālu attiecību ar tēvu un māti. Mīts par  Edipa kompleksu uz Ziemas nevarēja izveidoties.

Pārdomām: nav iespējams dzimumakts bez piekrišanas vai izvarošana. Kā pie visiem zīdītājiem, kas nav homo sapiens, akts var notikt tikai pēc abpusēja uzaicinājuma un piekrišanas, tas nav iespējams citos apstākļos. Protams, ir iespējama pavešana, bet tai jānotiek tieši īstajā laikā.

Pārdomām: nepastāv dalījums stiprajā un vājajā dzimumā, aizstāvjos/vārgajos; pavēlniekos/pakļautajos; īpašniekos/kustamā īpašumā; aktīvajos/pasīvajos. Pati tieksme nemitīgi visu pretstatīt, kas raksturīga cilvēka domāšanai, uz Ziemas šķiet samazinājusies vai izmainījusies.

Pabeigtajos norādījumos noteikti jāiekļauj: Satiekot geteniešus, nekādā ziņā nedrīkst darīt to, kas divdzimumu sabiedrībā ir pilnīgi dabiski, proti – piešķirt viņiem sievietes vai vīrieša lomu. Arī saskarsmē ar viņiem nedrīkst pieņemt, ka viņi reaģēs uz jums kā uz sava vai pretēja dzimuma pārstāvi. Šeit nepastāv nekas no mūsu sabiedrībā pieņemtajām sabiedrības dzimumlomām. Viņi neprot mūsu lomu spēles. Viņi viens otru neiedala sievietēs un vīriešos. Mēs to spējam iztēloties tikai ar gŗūtībām. Kāds ir pirmais jautājums par tikko piedzimušu bērnu?

Vienlaikus nav iespējams lietot nekatru dzimti, runājot par geteniešiem. Viņi nav bezdzimuma. Viņos ir dzimuma iespēja, viņos ir dzimumu saplūšana. Tā, kā mūsu valodā nav vietniekvārda, kas atbilstu kārhaidiešu ‘cilvēks somer fāzē’, es lietošu vietniekvārdu ‘viņš’, jo pie mums pierasts lietot vīriešu dzimtes vietniekvārdu, runājot par pārdabisku Dievu – tas ir mazāk izteikts, vispārīgāks, nekā nekatras vai sieviešu dzimtes vietniekvārdi.  Bet pati vīriešu dzimtes lietošana man reizēm liek aizmirst, ka man blakus esošais kārhaidietis nav vīrietis, bet gan vīrsieviete.

Pirmajam mobilim, ja tāds tiks sūtīts, jāņem vērā arī tas, ka (ja nu vienīgi viņš nav bezgalīgi pašpārliecināts vai no vecuma izkūkojis prātu ) cietīs viņa lepnums. Vīrietis grib, lai ņem vērā viņa vīrišķību, bet sieviete – lai novērtē viņas sievišķību, lai arī cik slēptas un netiešas būtu ievērošanas un novērtēšanas zīmes. Uz Ziemas tas nevar notikt. Cilvēku ciena un vērtē tikai kā cilvēku. Pieredze ir diezgan briesmīga.

Atgriežoties pie manas teorijas. Pārdomājot šāda eksperimenta motīvus, ja tas bija eksperiments, un mēģinot, iespējams, attaisnot mūsu heiniešu senčus, lai neizskatītos, ka viņi barbariskā veidā cilvēkus pārvērtuši par lietām, šeit mēģināšu izteikt minējumus par to, kāds varētu būt eksperimenta mērķis.

Somer-kemmer cikls mums šķiet degradējošs, atgriešanās pie zemāko zīdītāju auglības periodiem, cilvēcisku būtņu pakļaušana meklēšanās mehānismam. Iespējams, ka eksperimentētāji vēlējās noskaidrot, vai cilvēki, kam trūkst nemitīgas dzimumdziņas, paliks saprātīgi un veidos kultūru.

No otras puses, dzimumdziņas ierobežošana līdz konkrētam laika periodam un tās ‘vienādošana’, piešķiŗot abu dzimumu īpašības katram indivīdam, noteikti lielā mērā neļauj doto dziņu izmantot savtīgiem mērķiem, kā arī novērš vilšanos. Noteikti zināma frustrācija pastāv (kaut gan sabiedrība iespēju robežās cenšas no tās izvairīties – ja vien dotajā vietā ir pietiekams iedzīvotāju skaits, lai vismaz diviem vienlaikus iestātos kemmer, dzimumdziņa gandrīz noteikti tiks apmierināta), bet tā nevar uzkrāties; tā beidzas līdz ar kemmera beigām. Jauki; tādējādi viņiem iet secen daudz veltīgu ciešanu un ārprāta; bet kas tad paliek somerā? Ko vēl var sublimēt? Ko var sasniegt einuhu sabiedrība?  – Bet cilvēki somerā nav einuhi, viņi ir drīzāk pielīdzināmi agrīniem pusaudžiem: viņi nav zaudējuši dzimumu, tas vienkārši vēl nav pamodināts.

Nākamais minējums ir par iespējamo eksperimenta mērķi: kaŗa izslēgšanu no sabiedrības. Vai šeit ir piemērojams seno heiniešu postulāts par nemitīgas dzimumdziņas saistību ar sociālo agresiju, kas raksturīgs tikai cilvēkiem, bet nepiemiet nekādiem citiem zīdītājiem? Vai arī kā Tumass Sangs Angots viņi uzskatīja kaŗu par vienīgi vīriešiem raksturīgu izgrūšanas darbību, izvarošanu plašos apmēros, un tādēļ savā eksperimentā izslēdza vīrišķo, kas izvaro, un sievišķo, kas tiek izvarots? Dievs vien to zina. Jo getenieši, lai gan viņu sabiedrībā ir ļoti izteikts sacensības gars (to pierāda ļoti attīstītās paražas, kas regulē tieksmi pēc augstāka prestiža u.c.), neizskatās pārāk agresīvi. Viņi vismaz nekad nav izraisījuši neko tādu, ko varētu klasificēt kā kaŗu. Viņi gluži mierīgi nogalina vienu vai divus cilvēkus, retāk – desmitus vai vairāk, bet nekad nogalināto skaits nav mērāms simtos un tūkstošos. Kāpēc?

Varbūt tam nav sakara ar viņi īpatno domāšanas veidu. Galu galā, geteniešu nav pārāk daudz. Un klimats ir tiešām skarbs. Laika apstākļi uz Ziemas ir tik nepielūdzami, gandrīz nepanesami pat iedzimtajiem – pat ar viņu īpašo piemērotību aukstam laikam,- ka, iespējams, getenieši visu agresiju iztērē, cīnoties ar aukstumu. Nomaļās tautas, rases, kas cīnās par izdzīvošanu, retumis ir lieli kaŗotāji. Un tiešām, geteniešu dzīvi nenosaka sekss vai citas cilvēku paražas – visu regulē vide, ledū kaltā pasaule. Šeit cilvēks ir atradis ienaidnieku, kas ir ļaunāks par viņu pašu.

Esmu mierīgās Čifevaras sieviete, man vardarbība un kaŗa būtība nešķiet pievilcīgas. Par to būs jādomā kādam citam. Bet es tiešām nespēju iedomāties, kā kāds varētu lepoties ar uzvarām vai cīņā gūt slavu pēc tam, kad būs pavadījis ziemu uz Ziemas un vaigu vaigā skatījis Ledājus.

Uz sākumu <———————> 8. Cits ceļš uz Orgoreinu