Bez vietas un briežiem*

Mīļā, šodien ir pumpuri pušu, un žubītes burbuļo neapklusušas. Mīļā, jasmnīns zied trausls un krēmīgs, un liepas piebalso neizlēmīgi. Mīļā, saule jau stāv tik tuvu, un zeme auksta neapturami. Strazdi bērnus jau palaiž tautās, un vārnēni zālājā nenopļautā; Un smiltis skrien naksnīgā vējā, pār atmiņām skrien nepaspējami. Mīļā, ir atkal debesis pārplīsušas, un man tevis […]

Read More Bez vietas un briežiem*

tā trauslā līnija ūdeņu krastā*

Reizi gadā es eju uz Nacionālo teātri. uz vienu konkrētu izrādi – “Teātra Žurka” (ar variācijām). un nē, man paši par sevi mūzikli nepatīk. man teātris vispār nepatīk, bet runa šoreiz nav par to. Izrādes īss kopsavilkums. “Ideālā Žurka” vēsta par to, kā īpaši atlasīti tēvadēli un mātesmeitas dodas uz Roņu salu celt ideālu Latviju. […]

Read More tā trauslā līnija ūdeņu krastā*

pūpolu svētdienā

no kaut kurienes manā vētrainajā jaunībā atceros Imanta Ziedoņa dzejoli par biti (citāts pēc atmiņas lejāk). un kaut kā šķiet, ka tas lielā mērā raksturo patreizējo situāciju LELB. ne jau aiz laba prāta bites mirst. Kad bite dzeloni lieto, Tad bite mirst. Vai bite zina, ka dzelonis Viņu no dzīves šķirs? Ar darbu viņa ir […]

Read More pūpolu svētdienā

padziedi, zeme

padziedi, zeme, par baltu smilgu zaļajā mežā, par zelta lapu apaļā liepā; padziedi māti viņajā pusē, zaļajā zemē, zeltajā domā, klusums kur veļas, mākoņos aizķerts

Read More padziedi, zeme

un pēkšņi – tas pie krusta mirušais Dievs ir dzīvs manā slepenajā istabā

Krusta ceļš Aglonā. Šogad pietrūka Ceļa. Pietrūka nedēļas ar Jēzu. Cauri saulei, laukiem, lietum, dīvainām lietām, pārāk daudz cilvēkiem. Šogad manas lūgšanas sēdēja mājās. Krusta ceļš uzrunā kā kādreiz, kad šis rakstītājs bija jauns. un jā, bīskaps uzprasās un starptautisku konfliktu. Bet Jēzus IR starptautisks konflikts. Un starptautisks miers. Un mīlestība. Un valoda, kas stāv […]

Read More un pēkšņi – tas pie krusta mirušais Dievs ir dzīvs manā slepenajā istabā

bez pieturzīmēm

es gribu betona kluci baznīcas kalnā kur rakstīt grafiti un dīvainus vārdus atļauties garāmgājēju acīs tādu lielu, pelēku kluci trīs dimensijās kur uzkrāsot domas un klusumu atstāt ļaužu skrējiena malās

Read More bez pieturzīmēm

kad dzirkstele aizlec

turpat pie celiņa, it kā aizmidzis, zālīti apsedzies, kaķīts atlaidies; pelēka vilniņa, viss melnās strīpiņās, dzeltena pakakle, pusviru actiņas- guļ kā tāds plausītis. zīlīte atnāca, zvirbulīts pieleca, ne ķepa nekustas; tepat viņš staigāja, draudziņu meklēja, murrāt murrāja, cilvēku gaidīja; rītiņa agrumā apstājās sirsniņa, mauriņa lizdiņā, kaķentiņš aizmiga.

Read More kad dzirkstele aizlec

guvernante diversante

Fragments no tulkojamās grāmatiņas. Skat. arī pievienoto video. Devītā nodaļa …Ada paskatījās uz augšu. Tumšā figūra viegli nolēca no margām uz kāpņu laukumiņa. Jaunā guvernante pastiepa baltu roku, ko Ada paspieda. Roka bija ledus aukstumā. “Priecājos jūs satikt,’ teica Ada. “Vari saukt mani par Lūciju,” teica guvernante. “Ceru, ka mēs kļūsim draugi.” Ada nedroši pasmaidīja […]

Read More guvernante diversante

where to go when one is dead

stumbled on this by accident: Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas Miršanas reģistrācijas sektors atrodas Aizsaules ielā 1a. Apmeklētāju pieņemšanas laiki [..] (literally: the Register office for registering deaths is located in 1a Otherworld Street. Clients are expected at the following hours: [..]) hilarious.

Read More where to go when one is dead

the dragon and the grass

grass…it all turns into grass. it takes everything. see, how all is grown over. it takes everything. the grass comes up in the spring, and withers in autumn, but its roots keep the memory of the past. just listen…it is all there – in those roots.

Read More the dragon and the grass

a little glimpse of spring, and the declining snow, the cold and the songs of birds, from a perspective of snowman

debesu nesamulsinamā zilumā viena strīpa – nopelēkojies ķivulis dzied kā ūdenspīpe – sniegs vietām balts tikai dziļumā saulei zobi – ap zemledus makšķerniekiem vižņu robi – ja tu būtu dziesma, es klausītos elpu neatņemdams, plīvotu tavās notīs atslēgās piesiets; ja tu būtu dziesma, es nestāvētu ķivuļu kaŗos tāds viens un nekustu zobainos staros.

Read More a little glimpse of spring, and the declining snow, the cold and the songs of birds, from a perspective of snowman

and now he has moved on. a tribute to a poet, a national consciousness, a man who had barbs and a heart to love

he formed the definition of what poet is, in my world. and how to see the world. Imants Ziedonis. The Master of Clarity. Passed on to the next world on this day. i am happy he did. and i hurt, as a poet and as a latvian. let his journey be light. you will have […]

Read More and now he has moved on. a tribute to a poet, a national consciousness, a man who had barbs and a heart to love

upon seeing a reflection in the calm waters under a bridge, and the said reflection having no original

es tevi redzu atspulgā zem tilta starp nobirušām rudens lapām stāvi un ūdens rāms un saule zāli silda pa vidu sīkvējam kas dzeloņplūmēs apklust tik kaili zari skatam nav kur palikt vien debesīs ar gāju putniem palot es tevi redzu atspulgā zem tilta tu mani elpo sen jau nomirušo

Read More upon seeing a reflection in the calm waters under a bridge, and the said reflection having no original

īsumā par to, kāpēc ir vērts rakstīt ne pārāk saprotamu dzeju

es norakstu tās atmiņas no sevis nost. ar saulēm un ar sausām (atv)asarām, ar slapjiem puteņiem un vēlām lazdu skarām, un pazaudētiem suņiem, ugunskuriem un noklusētu strīdu, ārpus laika es norakstu tās atmiņas no sevis nost. jo citādi tu mani izlasīsi- kā sēklas, kuŗas izbeŗ pelnos, un dzīves ķirbis pārvērtīsies atspeŗratos un nozags neaizmirsto, aprīs […]

Read More īsumā par to, kāpēc ir vērts rakstīt ne pārāk saprotamu dzeju

kā reizēm gadās uztrāpīt uz cilvēka lappušu malām, un baložu vietā sirds vēstules nez kāpēc pārnēsā dzēse (jo baloži vienkārši nav pārāk inteliģenti)

uz malām, mēs toreiz rakstījām uz malām un neatgriešanos, kad vēja pusē salām mūs gārņi ievīla. uz malām un vienā laidā, tā bez kādām šuvēm no rokām vien mēs ugunskuri kļuvām uz neatgriešanos. kā dzēses ūdensrozēs mēs lapas sagriezām, kas tika tev, kas – man, to neizlasīt kartupeļu grozos. uz malām mēs rakstījām no paša […]

Read More kā reizēm gadās uztrāpīt uz cilvēka lappušu malām, un baložu vietā sirds vēstules nez kāpēc pārnēsā dzēse (jo baloži vienkārši nav pārāk inteliģenti)