padziedi, zeme

padziedi, zeme, par baltu smilgu zaļajā mežā, par zelta lapu apaļā liepā; padziedi māti viņajā pusē, zaļajā zemē, zeltajā domā, klusums kur veļas, mākoņos aizķerts Advertisements

aukstā zupa neātri, jeb kā to dara malēnieši

skatījos, skatījos internetā auksto zupu receptes, bet tādu kā mūsu galā īsti neatradu; un, kā zināms, ‘mūsu galā’ gatavo pašus pareizākos ēdienus (kam nepatīk, lai iet uz savu galu vārīt). Tātad: uz 4 cilvēkiem 4 kartupeļi, ko nomizo un sagriež 1 cm kubiņos vai drusku rupjāk un liek atbilstošā ūdens daudzumā (var pielikt sāli pēc…

kad mēness vairs neslēpjas aiz mākoņiem, jo naktīs līst

tu esi lietū, kad lapas čaukst, kad mākoņos ietinies, rudens vēl tikai silda plaukstas mēnesnīcās un kļavu zaļumā; tavi soļi zibšņos un lāsēs, un rīboņas pilnā skrējienā, pāragros putnu kāšos, kas ielavās sala neskartās debesīs; tu esi lietū, un smilšu graudos pie tavu kurpju zolēm

un pēkšņi – tas pie krusta mirušais Dievs ir dzīvs manā slepenajā istabā

Krusta ceļš Aglonā. Šogad pietrūka Ceļa. Pietrūka nedēļas ar Jēzu. Cauri saulei, laukiem, lietum, dīvainām lietām, pārāk daudz cilvēkiem. Šogad manas lūgšanas sēdēja mājās. Krusta ceļš uzrunā kā kādreiz, kad šis rakstītājs bija jauns. un jā, bīskaps uzprasās un starptautisku konfliktu. Bet Jēzus IR starptautisks konflikts. Un starptautisks miers. Un mīlestība. Un valoda, kas stāv…

To visu dara tas pats Gars

un tulkojuma (atdzejojuma) mēģinājums. labot komentāros. 1. Nāc, Dieva Gars visspēcīgs, Pieskaries, apgaismo Dzīvei dod jaunu prieku, Ceļu man parādi.

a mute song, of searching: happy mother’s sunday, mothers

a song about muteness. one of those songs. they say it has been voted among the best latvian songs ever (well, up to 2009, at least, and i am sure nothing has changed since). here it goes. the translation is a little awkward, and the rhyme is lost mostly. sorry for that. The sky above me…

to es nepaspēju pastāstīt*

pa šodienu pēkšņi bērzi izdzina lapas, izpleta skaras, kļuva biezi, un sulas apstājās tecēt. un kaijas jau četros piekliedz pilsētas ielas, skaita radus un uzglūn lietām, kas nepiesietas. drīz kļavām būs ziedi,

what time does, and how to stand in it

the musical itself is… one can watch it once or twice. this song though, is worth looking at again.   Time hangs me like a suit in its wardrobe, to be the food for all the world’s moths Time hangs us like a suit in its wardrobe, to be the food for all the world’s…

bez pieturzīmēm

es gribu betona kluci baznīcas kalnā kur rakstīt grafiti un dīvainus vārdus atļauties garāmgājēju acīs tādu lielu, pelēku kluci trīs dimensijās kur uzkrāsot domas un klusumu atstāt ļaužu skrējiena malās

kad dzirkstele aizlec

turpat pie celiņa, it kā aizmidzis, zālīti apsedzies, kaķīts atlaidies; pelēka vilniņa, viss melnās strīpiņās, dzeltena pakakle, pusviru actiņas- guļ kā tāds plausītis. zīlīte atnāca, zvirbulīts pieleca, ne ķepa nekustas; tepat viņš staigāja, draudziņu meklēja, murrāt murrāja, cilvēku gaidīja; rītiņa agrumā apstājās sirsniņa, mauriņa lizdiņā, kaķentiņš aizmiga.

guvernante diversante

Fragments no tulkojamās grāmatiņas. Skat. arī pievienoto video. Devītā nodaļa …Ada paskatījās uz augšu. Tumšā figūra viegli nolēca no margām uz kāpņu laukumiņa. Jaunā guvernante pastiepa baltu roku, ko Ada paspieda. Roka bija ledus aukstumā. “Priecājos jūs satikt,’ teica Ada. “Vari saukt mani par Lūciju,” teica guvernante. “Ceru, ka mēs kļūsim draugi.” Ada nedroši pasmaidīja…

where to go when one is dead

stumbled on this by accident: Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas Dzimtsarakstu nodaļas Miršanas reģistrācijas sektors atrodas Aizsaules ielā 1a. Apmeklētāju pieņemšanas laiki [..] (literally: the Register office for registering deaths is located in 1a Otherworld Street. Clients are expected at the following hours: [..]) hilarious.

the dragon and the grass

grass…it all turns into grass. it takes everything. see, how all is grown over. it takes everything. the grass comes up in the spring, and withers in autumn, but its roots keep the memory of the past. just listen…it is all there – in those roots.

a little glimpse of spring, and the declining snow, the cold and the songs of birds, from a perspective of snowman

debesu nesamulsinamā zilumā viena strīpa – nopelēkojies ķivulis dzied kā ūdenspīpe – sniegs vietām balts tikai dziļumā saulei zobi – ap zemledus makšķerniekiem vižņu robi – ja tu būtu dziesma, es klausītos elpu neatņemdams, plīvotu tavās notīs atslēgās piesiets; ja tu būtu dziesma, es nestāvētu ķivuļu kaŗos tāds viens un nekustu zobainos staros.

vēstule mātei*. ar šujmašīnas elementiem.

mīļo vecenīt, man iet labi. tikai nesanāk piezvanīt, jo iekšā kaut kas klab. tas par “zingeru” – laikam diegs pārāk nospriegots, vai arī kaut kas uz ass tur aiz kuģīša. tev vienmēr aizņemts, ar ko tu visu laiku runā? attaisīju vaļā, bet nekā, augšējais tāpat met cilpas;

īsumā par to, kāpēc ir vērts rakstīt ne pārāk saprotamu dzeju

es norakstu tās atmiņas no sevis nost. ar saulēm un ar sausām (atv)asarām, ar slapjiem puteņiem un vēlām lazdu skarām, un pazaudētiem suņiem, ugunskuriem un noklusētu strīdu, ārpus laika es norakstu tās atmiņas no sevis nost. jo citādi tu mani izlasīsi- kā sēklas, kuŗas izbeŗ pelnos, un dzīves ķirbis pārvērtīsies atspeŗratos un nozags neaizmirsto, aprīs…

kā reizēm gadās uztrāpīt uz cilvēka lappušu malām, un baložu vietā sirds vēstules nez kāpēc pārnēsā dzēse (jo baloži vienkārši nav pārāk inteliģenti)

uz malām, mēs toreiz rakstījām uz malām un neatgriešanos, kad vēja pusē salām mūs gārņi ievīla. uz malām un vienā laidā, tā bez kādām šuvēm no rokām vien mēs ugunskuri kļuvām uz neatgriešanos. kā dzēses ūdensrozēs mēs lapas sagriezām, kas tika tev, kas – man, to neizlasīt kartupeļu grozos. uz malām mēs rakstījām no paša…

Silmariliona – Ainulindalē

J. R. R. Tolkīns Silmariliona – Ainulindalē Ainuru mūzika (turpinājums) Tad runāja Ilūvatars, sacīdams: „Vareni ir ainuri, un Melkors starp viņiem tas varenākais; bet lai viņš un visi zinātu, ka es esmu Ilūvatars, tad visu, ko esat dziedājuši, es darīšu taustāmu, lai jūs redzētu savu darbu augļus. Un tev, Melkor, būs redzēt, ka nav tādas tēmas,…

Silmariliona – Ainulindalē

A fragment of an attempt to recreate the ainulindale in the latvian language (this is for and onto you, dear dormouse). comments and suggestions are welcome. J. R. R. Tolkīns Silmariliona – Ainulindalē Ainuru mūzika Un bija Eru, kas Viens, uz Ardas saukts Ilūvatars; un iesākumā viņš radīja ainurus, svētajus – tie dzima no viņa domām,…

sacirsti ritmi

es klusēšu skaļi kā klusē lielgabali gadsimtu drupās. kā zāle aug, lēni, es iesakņošos starp ēnām, kur lapas trupēs. es elpošu akli kā nenoķerts zaglis nakšu krustcelēs. un kad es sabrukšu kopā ar maskām un ilūzijām, tu mani neatstāj, Tu mani neatstāj.