poems

they are not prose. any more, that is. yet it would be too hasty to consider them poems just because there is the occasional rhyme or metric regularity, or lines are broken in unlikely places.
i’ll put it this way: quasi-poems, a seemingness, a simulacrum that exists only here – in the very centre on nowhere, in the non-existent web of … whatever you call it.

the texts are found on the subpages – English here

====================================================

Neproza

neproza ir teksti, kas vairs nav proza, bet par dzeju vēl nesaucas. rotaļas ar vārdiem, skaņām un tēliem. ne-domas, rindiņās pierakstītas.

neproza ir drūma un ne visai, viņas sakari slēpjas citplanētiešu pasaules uztverē – kas reizumis nav raksturīga tiem, kuŗi gozējas saulē uz zemes, kas tiem joprojām šķiet visai plakana un izzināma.

protams, sadalījums neprozā un tā uz meditācijas pusi ir pilnīgi arbitrārs